Pašattīstības veicināšanaVērīguma trenēšanaVeselības veicināšanaKonsultācijas


Kalendārs:



Mēs esam tas, ko mēs atkārtoti darām. Tādēļ izcilība ir nevis darbība, bet gan ieradums

Aristotelis




SIA Growing (grow.lv) sadarbībā ar Latvijas Privāto pirmsskolu biedrību š.g. 20.maijā organizē un aicina apmeklēt semināru “Apzinātība bērniem”, ko vadīs Kristofers Vilards (ASV).

Pašlaik, vairāk nekā jebkad, bērniem ir vajadzīga mūsu palīdzība, lai viņiem iemācītu koncentrēties, nomierināties un lai viņi spētu labāk izprast savas emocijas. Apzinātības (spēja pievērst uzmanību pašreizējam brīdim ar pieņemšanu un netiesāšanu) mācīšana bērniem pašlaik ir viena no mūsdienīgākajām pieejām, kuru apgūst visi, kas strādā ar bērniem – vecāki, pedagogi, psihologi, logopēdi un citi speciālisti. Visu vecumu bērni var mācīties un gūt labumu no apzinātības, ja viņi cieš no stresa, uzmanības traucējumiem, trauksmes, depresijas, traumām, mācīšanās grūtības vai citām problēmām.

Kristofers Vilards ir psiholoģijas doktors, psihologs un izglītības konsultants Bostonā, ASV, specializējies apzinātībā - darbā ar pusaudžiem un jauniešiem. Vairāk nekā 15 gadus praktizē meditāciju, vada apzinātībai veltītus seminārus visā pasaulē. K.Vilārs ir pasniedzējs Hārvardas Medicīnas skolā un darbojas Meditācijas un Psihoterapijas Institūta direktoru padomē, viņš ir arī docētājs šajā institūtā. Viņa domas par garīgo veselību ir tikušas publicētas The New York Times, CNN.com u.c. Viņš ir autors grāmatām “Bērna prāts” (Child’s Mind, 2010) - “Apzināta pieaugšana” (Growing Up Mindful, 2016) un vēl trīs citām grāmatām.

Papildus info skatīt šeit

Semināra darba valodas: angļu un latviešu

Paldies par atbalstu: Danonki un Mazo ekspertu skolai! http://mazoekspertuskola.lv/


Vietu skaits ierobežots! Aicinām reģistrēties!
Informācijai: e-pasts: info@grow.lv; mob. 29468884

***
     
 

NĀKOTNES VADĪTĀJA PRASME - PAŠATTĪSTĪBA

Kā liecina pētījumi, zināšanu un informācijas pārbagātības laikā, priekšplānā izvirzās jautājums nevis, KO apgūt un attīstīt, bet gan KĀ mācīties un attīstīties. Vadības vidi jau šodien raksturo nepastāvība, nenoteiktība, sarežģītība, un neskaidrība, tāpēc vadītāji, kas vēlas būt gatavi arī nākotnes izaicinājumiem:
  • regulāri un nepārtraukti attīsta savas kompetences,
  • lasa, tostarp vadības literatūru, dalās atziņās ar kolēģiem un darbiniekiem,
  • prasa atgriezenisko saiti, to uzklausot, nosaka jaunus attīstības mērķus,
  • eksperimentē ar dažādām darba un attīstības metodēm.
Piedāvājam apgūt pašattīstības iemaņas un gūt izpratni par to: kādi ir attīstības ieguvumi; kā veidojas paradumi un kāda ir to loma pašattīstībā; kā noteikt savas attīstības vajadzības un pamanīt attīstības progresu; kā apzināties pretestību un ierobežojumus; kāda loma pašattīstībā ir gribai, motivācijai un stiprajām pusēm; kādas ir pašattīstības metodes un radoša pieeja savai attīstībai.

 Pasniedzējas: Anda Kalniņa- Stūrīte, Gitāna Dāvidsone.
Par iespējām pieteikties programmai zvani vai raksti: mob.: 29468884; e-pasts: info@grow.lv
Mācību datumi: seko līdzi informācijai par iespēju pievienoties tuvākajai atvērtajai grupai!
***

     
 

Piedāvājam iepazīties ar tēmu par apzinātību un praktiski pamēģināt uzsākt darbu pie apzinātības attīstības! Apzinātība ir spēja noturēt uzmanību uz notiekošo, neļaujot tai atslābt un „aizklīst”. Apzinātības treniņš ir prāta treniņš, kas fiziskā jomā pielīdzināms treniņam sporta zālē. Cilvēks ar trenētu prātu spēj labāk koncentrēties konkrētam uzdevumam, viņu ir grūtāk „izsist” no līdzsvara, tas veicina spēju tikt galā ar stresu, tādējādi dodot vairāk veselības, spēju labāk saprasties ar citiem, veicot savu darbu produktīvāk un radošāk.

Programmas mērķis ir epazīstināt ar vienkāršām un praktiskām metodēm, kas vērstas uz apzinātības, koncentrēšanās spēju un emocionālas līdzsvarotības attīstīšanu, kā arī ar zinātniskajiem pētījumiem apzinātības attīstīšanas jomā un to praktisko pielietojumu.

Mācību datumi: seko līdzi informācijai par iespēju pievienoties tuvākajai atvērtajai grupai!
Zvani vai raksti: mob.: 29115151; e-pasts: sigita@grow.lv

***
  
 
  
Vai labie „1.janvāra” nodomi uzlabot savu veselību beidzas ar šo nodomu atmešanu?

Vai aizliegumi un pārmetumi sev ir ikdienišķa dialoga forma ar sevi? Šī programma nav par to, ko varam izlasīt žurnālos par uzturu, miegu un fiziskajām aktivitātēm. Šī ir attīstības programma, kuras koncepcija balstīta uz vērīguma attīstīšanas ideju un pakāpenisku paradumu maiņu, izdarot apzinātas izvēles, tādējādi sekmējot savu veselību.

Pasniedzēja: dr. med. Inese Millere
Mācību datumi: seko līdzi informācijai par iespēju pievienoties tuvākajai atvērtajai grupai!
Zvani vai raksti: mob.: 29115151; e-pasts: sigita@grow.lv
 




 

Basketbolists Kristaps Porziņģis par apzinātības vingrināšanu
Džordžs Mamfords, apzinātība un Ņujorkas “Knicks”
George Mumford, Mindfulness & the New York Knicks

Pazīstamais ASV profesionālā basketbola klubs Ņujorkas, “Knicks”, kurā jaunais latviešu basketbolists Kristaps Porziņģis ļoti veiksmīgi aizvada savu pirmo sezonu NBA, sadarbojas ar apzinātības treneri Džordžu Mamfordu (George Mumford). Mamfordam savulaik bija nozīmīga loma  komandas Čikāgas “Bulls” panākumos 90-tajos gados.

Kristaps Porziņģis saka, ka Mamfords ir palīdzējis viņam un viņa komandas biedriem tikt galā ar neapmierinātību, kura ik pa laikam parādās sezonas gaitā. "Viņš mums atgādina par lietām, par kurām mums būtu jādomā," saka Porziņģis, “kā palikt fokusētiem, tad, kad mēs praktizējam, tad, kad mēs spēlējam”.

Vairāk lasiet šeit
    
***
   

Kā laimīgas smadzenes reaģē uz negatīvām domām
HOW HAPPPY BRAINS RESPOND to NEGATIVE THINGS

Nesen veiktie pētījumi sniedz pilnīgi jaunu izpratni par smadzenēs esošu dziedzeri - amigdalu un liecina, ka laimīgi cilvēki uztver slikto “komplektā” ar labo. Tas var šķist pašsaprotami, bet cilvēki, kuru parasti ir priecīgā noskaņojumā, spēj labāk regulēt savas emocijas nekā cilvēki, kuri pastāvīgi ir sadrūmuši.

Vairāk lasiet šeit
    
***
   

Domas nav fakti
Thoughts Are Not Facts

Kad tu atstāj mazliet telpas starp sevi un savām domām, tas maina tavas attiecības pret tavām domām – tu vari ievērot, ka tās nāk un iet nevis izturēties pret tām kā pret faktiem. Ja tavu prātu nepamet negatīva doma, pajautā pats sev: vai tā ir patiesa? vai tā ir absolūti patiesa? kā šī doma man liek justies? kā būtu, ja es neturētos pie šīs pārliecības?  

Vairāk lasiet šeit
    
***
   

Kā būt emocionālam džedajam
How to Be an Emotional Jedi

Marks Lesers, viens no Search Inside Yourself Leadership Institute vadītājiem, arī  viens no galvenajiem kompānijas Google personāla apmācību programmas “Meklē sevī” izstrādātājiem, apraksta septiņas atslēgas, kuras ir nepieciešamas lai apzinātības prakse būtu sekmīga. Dažas no tām: mīli apzinātības darbu, izjūti citu sāpes, esi atkarīgs no citiem. Šajā  video Marks Lesers sīkāk paskaidro katru no  7 atslēgām.

Vairāk skatiet šeit
    
***
   
Stenfordas zinātniece: vienkāršas psiholoģiskas izmaiņas var tevi padarīt veiksmīgāku
A Stanford scientist says a simple psychological shift can make you more successful

Aizvien pieaugošs pētījumu daudzums liecina - lai gūtu panākumus, attiecības pašiem ar sevi ir tikpat nozīmīgas kā mūsu attiecības ar citiem. Stenfordas universitātes Līdzjūtības un altruisma centra zinātniskā direktore Emma Seppala iesaka vienkāršu stratēģiju, ka trenēt iejūtību pret sevi:  Izturies pret sevi līdzīgi kā pret kolēģi vai draugu, kurš ir cietis neveiksmi. “Nerāj un netiesā”, viņa raksta, “ tā tu tikai vairosi sava drauga izmisumu, bet klausies viņā ar izpratni. Iedrošini savu draugu atcerēties, ka kļūdas – tā ir normāla parādība.”

E.Seppala savā grāmatā  “The Happiness Track”  uzsver četras galvenās stratēģijas, kā kļūt iejūtīgākam pret sevi:

  • Nomaini negatīvo dialogu ar sevi. Tā vietā, lai teiktu: “Kā gan es varēju  ko tādu izdarīt? Es esmu tāds stulbenis!”, vari sacīt: “Kādu brīdi mani bija pārņēmusi izklaidība, un tas nav nekas īpašs.”
  • Uzraksti vēstuli pats sev.  Iztēlojies, ka tu raksti vēstuli draugam, kurš ir pieļāvis tādu pašu kļūdu kā tu – iespējams, tu nebūsi tik dusmīgs un būsi vairāk atbalstošs.
  • Izdomā frāzi, kura pauž iejūtību pret sevi. K.Nefas personīgā mantra sarežģītās situācijās ir: “Šis ir ciešanu brīdis. Ciešanas ir daļa no dzīves. Kaut es šajā brīdī spētu būt laipna pret sevi; kaut es spētu dāvāt sev nepieciešamo iejūtību.”
  • Izveido savu ikdienas pateicību sarakstu. Katru dienu pieraksti piecas lietas, par kurām tu izjūti pateicību. Pievieno piecus individuālos sasniegumus ar kuriem tu lepojies.
Vairāk lasiet šeit
    
***


Kā koncentrēties: 5 pētījumos balstīti koncentrēšanās noslēpumi
How to Focus: 5 Research-Backed Secrets to Concentration

Jautājums, uz kuru daudzi šodien nerod atbildi, ir: “kā koncentrēties”.  Ēriks Barkers ir apkopojis vairāku pētnieku secinājumus rakstā par 5 koncentrēšanās veidiem:
  • Koncentrēšanās ir muskulis: jo vairāk laika tu pavadi koncentrējoties, jo labāk tev izdodas. Nepadodies
  • Iztīri savu galvu: vai tev ir kādas bažas? Pieraksti tās. Sastādi plānu, kā tās pārvarēt. Tad ķeries pie darba.
  • Vieta, vieta, vieta: dodies uz vietu, kur tu zini, ka vari daudz izdarīt, kur nav šķēršļu uzmanības noturēšanai.
  • Pārstāj būt reaģējošs: atslēdz paziņojumus telefonā. Lai nav nekādu traucējumu. Viss sākas un beidzas ar tevi.
  • Izgulies: jeb arī tu būsi truls, lēns un impulsīvs. Vairāk miega nozīmē labāku sniegumu visās jomās.
Plašāk un detalizētāk lasiet šeit   
    
***


Mācies patikt pašam sev
Learn to Like Yourself

Jautra animācija par to, kā sadzīvot ar savu izskatu + apzinātības prakse, labāku attiecību pašam ar sevi attīstīšanai. Šis īsais animācijas video piedāvā gudrību, kā labi justies pašam savā ādā. Jūs varat ļaut, lai vilšanās tajā, kā jums nav – piemēram, skaistu biezu matu, perfektas formas ausu – stimulē to, kā jūs novērtējat skaisto, kas ir ap jums. Tā vietā, lai teiktu, ka izskats nav svarīgs, mēs varam kļūt ieinteresēti ieraudzīt skaistumu jaunās vietās – piemēram, patīkamā zodā. Tikšana galā ar saviem negatīvajiem iekšējiem komentāriem (“Mans deguns ir pārāk liels/ pārāk mazs”, “Es vēlos, lai man būtu vairāk matu") var palīdzēt mums kļūt līdzjūtīgākiem pret sevi un arī - citiem".
Vairāk skatieties un lasiet šeit: http://ej.uz/c8w7
   
***

Kā stress izmaina smadzenes un ķermeni
How Stress Changes the Brain and Body

Nekontrolēts stress mūs var patiešām padarīt  slimus, sākot ar problēmām gremošanas sistēmā līdz pat insulta riskam. Mēs visi izjūtam stresu – tā ir reakcija, kura īstermiņā var būt arī labvēlīga, gadījumos, kad mums tuvojas darba izpildes pēdējais termiņš, vai arī kādā īpaši aizņemtā dienā. Taču ilgtermiņā tas rada negatīvas sekas gan prātā, gan ķermenī. Emori universitātes profesores Šāronas Horešas Bergkvistas (Sharon Horesh Bergquist) veidotajā Ted Ed video mēs varam ļoti uzskatāmi redzēt, kas ķermenī notiek hroniska stresa gadījumā.
Video parāda, ka stresa situācijā virsnieru dziedzeri atbrīvo tādus hormonus kā kortizolu, adrenalīnu un norepinefrīnu. Adrenalīns izraisa sirdsdarbības paātrināšanos un paaugstina asinsspiedienu. Tikmēr kortizols izraisa asinsvadu sieniņu iekšējā slāņa neadekvātu funkcionēšanu. Šīs izmaiņas palielina infarkta un insulta iespējamību. Augsts kortizola līmenis ir saistīts arī ar apetītes svārstībām un svara pieaugumu.
Bergkvista saka ka labākais veids kā samazināt stresu ir atrast citu veidu, kā uz to reaģēt – ne kā uz draudu, bet kā uz izaicinājumu, kuru ir iespējams kontrolēt un pārvaldīt. Viens no šādiem veidiem ir meditācija.
Vairāk lasiet un skatieties šeit: http://ej.uz/zz78
   
***

Īsfilmas veidotāja Džūlija Baijere Zalcmane ir uzsākusi līdzekļu vākšanas kampaņu internetā (crowdfunding), lai radītu īsfilmu sēriju, kas pēta apzinātības meditāciju kā dziedināšanas līdzekli. Pagājušā gada rudenī  viņa radīja īsfilmu “Vienkārši elpo” (“Just Breathe”), kurā tiek rādīts viņas dēls un viņa klasesbiedri. Bērni četras minūtes runā par meditēšanu un to, kā tikt galā ar sarežģītām emocijām. Šī mazā filmiņa negaidīti ieguva plašu popularitāti pēc tam, kad Džons Kabats-Zinns, Apzinātībā balstītas stresa mazināšanas sistēmas (MBSR) izveidotājs, dalījās ar to sociālajā tīklā Twitter kā arī pēc tam, kad tā tika parādīta ASV TV zvaigznes Ofras Vinfrijas šovā, uzreiz pēc sarunas ar Kabatu-Zinnu. Baijere Zalcmane ir apmeklējusi sešu nedēļu apzinātibas kursu, pati katru dienu 30 minūtes meditē un vēlas ar citu, līdzīgu, īsfilmu palīdzību atspoguļot ieguvumus, kādus sniedz meditēšana. Autore ir iecerējusi radīt trīs minūšu garas īsfilmas, kurās būs fiksētas sarunas ar cilvēkiem, kas ir mācījušies apzinātību. Šajā sērijā tiks pētītas raizes, slimības, zaudējumi un atkarības.

“Vienkārši elpo” video skatieties šeit: http://ej.uz/rdr2
   
***
   
 
 
 



 


Drukāt